Emvata Mosakovska pieredzes stāsts

 

 

 

 

 

 

Foto no personīgā arhīva.

 

Kā jūs nonācāt pie idejas iegūt papildu zināšanas?

Manā darba vietā tika piedāvāta iespēja apgūt dažādus kursus Atvērtajā universitātē. Es neatteicos un arī dažas manas kolēģes piekrita. Pirmajā nodarbībā aizgāju, protams, ka sabijies, jo sen neko nebiju  studējis. Vīlies nebiju, ļoti patika. Es domāju, ja man kaut ko vēl piedāvātu, vai arī es pats atrastu sev kaut ko interesējošu, tad noteikti turpināšu apgūt arī citus kursus. Atpazīstams fotogrāfs man vienreiz teica,  ka profesionālis nav neviens, jo, kamēr tu mācies, tikmēr tu neesi apguvis visu. Lai kļūtu par profesionāli, tev visu laiku ir jāmācās un sevi jāpilnveido, citādāk, tu vienkārši stāvi uz vietas. Nevar teikt, ka es esmu  profesionālis, ka es vairāk neko nemācīšos, jo visu zinu. Ja kāds tā saka, tad viņš nav nekāds profesionālis.

Ar ko Jūs uzrunāja Atvērtā Universitāte? 

Uzrunāja pieejamā informācija. Mūsu pasniedzējs bija Dāvis Doršs, kurš visu rūpīgi paskaidroja un tas man likās ļoti vērtīgi. Viņš pienāca pie katra un individuāli pastāstīja visu, kas bija neskaidrs. Ja kaut ko  nemāki, tad var pajautāt, viņš atnāks un parādīs un pastāvēs blakus, parādot kā ir jādara. Man radās sajūta, ka arī viņš pats ir gandarīts ar to, ka viņam uzdot jautājumus un viņš spēj palīdzēt. Katru reizi lekcijās  es uzzināju, kaut ko jaunu, kas noder manā darbā.

Kādus kursus Jūs apguvāt? (Vai kaut ko apgūstat arī šobrīd)? 

Apguvu kursu “Multimediju žurnālistika”. Ja Atvērtā Universitāte piedāvās, noteikti apgūšu vēl citus kursus.

Kas no apgūtā Jums licies visnoderīgākais? 

Visnoderīgākās ir zināšanas, kuras varu uzreiz pielietot savā darbā. Pasniedzējs Dāvis ir savas nozares profesionālis, kurš ir operators raidījumam “Sirmā ēdiena karatē” un nodarbojas arī ar video montēšanu, tāpēc viņa redzējums bija ļoti vērtīgs. Viņš parādīja to, ka katram sižetam var pielikt savu “odziņu”, kas atsvaidzina materiālu. Tajā brīdī es sapratu, ka neesmu mēģinājis to, par ko runāja Dāvis un piefiksēju sev, ka to noteikti izmēģināšu. Noderīgs ir arī tas, ka viņš aicināja no Rīgas žurnālistes, kas mums paskaidroja, kā pareizāk un labāk sarunāties ar cilvēkiem un iegūt nepieciešamo informāciju. Tie, kas līdz šim nodarbojās ar montāžu, vēl vairāk uzlaboja savas zināšanas, savukārt es, kuram, tā ir svešāka nodarbe, pielika vairākus “plusiņus” savai zināšanu krātuvei.  

Kādas ir Vidzemes Augstskolas Atvērtās Universitātes priekšrocības? 

Noteikti priekšrocība ir tā, ka tu vari paspēt gan darbā pastrādāt, gan arī studēt. Tas man ļoti patika. Nav tā, ka tev obligāti vienmēr ir jāierodas. Ja tu neieradies, tu vari mājas apstākļos visu izpildīt un nodot nākamajā reizē, tā arī bija ļoti liela priekšrocība. Ja tev ir laika trūkums, tad var neaizejot no mājām vai darba iegūt visu informāciju, jo tā tiek izsūtīta e-pastā. Bija jāierodas vienu reizi nedēļā un augstskolā mēs pavadījām tik daudz. Mūsu pasniedzējs iemācīja man iegūt to “vou!” efektu.  

Kādiem cilvēkiem vai profesiju pārstāvjiem, jūsuprāt, būtu lietderīgi studēt Atvērtajā Universitātē? 

Tādiem, kas strādā un vēlās pilnveidot vai uzlabot savas zināšanas. Ja cilvēkam patīk, tas ko viņš dara, tad viņiem, manuprāt, ir vēlme attīstīt, “celt” savu profesionālo līmeni. Man, piemēram, ļoti patīk, tas ar ko es nodarbojos. Ja tev ir degsme un tu gribi radīt ko jaunu, tad šis ir labs veids kā sevi pilnveidot.  

Ko jūs teiktu cilvēkam, kurš šaubās, vai izmantot iespēju studēt Atvērtajā Universitātē? 

Nešaubīties, ej un studē! Tā būs laba pieredze. Satiksi un iepazīsi jaunus cilvēkus, kas iespējams kopā vēlēsies realizēt nebijušas idejas. Komunicē, izzini visu, lai izprastu to, kas tev patīk un, kas nē, lai atklātu savas stiprās puses un gūtu iemaņas tur, kur līdz šim tik labi nav veicies.